Viņam ir vārds. Sauksim viņu par Kārli. Rit divdesmitā diena, kopš esam līdzās Kārlim, bet ceturtā diena, kad tiekamies mēs - Es un Kārlis. Kārlis mācās visu no jauna. Viņš ar savām skaistajām acīm verās manī aizvien apzinātāk, pamana durvis noklaudzam un māsiņu ienākam, aizejam. Kārlim kut, kad pārbaudu vai mazajām pēdām silti. Šodien Kārlis pats paberzēja aci, kura bija saniezējusies, patiesībā - abas, kas viņam ir milzīgs sasniegums! Bet labākais tikai sekos - nolēmām ievilkt elpu starp ikdienas veicamajiem darbiņiem un noskatīt kādu "Mazā prinča" epizodi. Mazais princis - tā es varētu saukt Kārli, jo viņa acīs ir tādi dziļumi un skropstas līdz matu līnijai. Princis. Tik tiešām. Kārlim patīk multfilmas, kā jau visiem bērniem. Sērija rit, Kārlis ik pa laikam smaida, un tad, pēkšņi satver manu telefonu savā roķelē un tur! Pirms neilga laika mēs tikai sapņojām par to, ka tas varētu notikt! Arī mans pirksta nags kļuvis aptaustīšanas vērts - "Saspiežu, lai Tu zini, es mācos no jauna! Man izdodas!". Pēc aktīvās darbošanās un šodienas sasniegumiem palīdzu Kārļa rokām ērti iekārtoties uz viņa punča. Laiks atpūtai.
.png)
Comments